HTTP protokola pieprasījumi un atbildes

Pieņemsim, ka lietotājs vēlas pārlūkprogrammā atvērt kādu noteiktas vietnes lapu. Lai to izdarītu, lietotājs vai nu dodas pa kādu saiti, vai ieraksta lapas URL pārlūkprogrammas adreses joslā. Šajā gadījumā abas metodes tehniskā ziņā ir līdzvērtīgas.

Pēc tam pārlūkprogramma serverim nosūta pieprasījumu (request), kurā lūdz serveri nodot lapu norādītajā URL. Serveris saņem pārlūkprogrammas pieprasījumu, veido atbildi (response) un nosūta to atpakaļ pārlūkprogrammai.

Pieprasījums un atbilde būtībā ir īpašā veidā formatētas virknes. Šo virkņu formatēšanas noteikumus nosaka HTTP protokols.

Tādējādi visa klienta un servera mijiedarbība ir reducēta uz ziņojumu apmaiņu, līdzīgi kā bumbiņu apmaiņa pingponga spēlē.

Šajā procesā pieprasījuma iniciēšana ir obligāta. Tas nozīmē, ka serveris vienmēr sūta atbildi uz pārlūkprogrammas pieprasījumu. Nevar būt tā, ka serveris kaut ko pats nosūtīs pārlūkprogrammai, bez iepriekšēja pārlūkprogrammas pieprasījuma.